Montserrata

Montserrata
Montserrata Montserrat
Karogs	Ģerbonis
	Devīze: Each Endeavouring, All Achieving
	Himna: God Save the King;
	Location of Montserrata
Galvaspilsēta	Plimuta (de iure); Breidsa (de facto);
Valsts valodas	angļu valoda
Valdība	Britu aizjūras teritorija
Dibināšana
Platība
Iedzīvotāji
IKP (PPP)	2014. gada aprēķins
Valūta	Austrumkarību dolārs (XCD)
Laika josla	UTC-4 (UTC−4)
Interneta domēns	.ms
ISO 3166-1 kods	500 / MSR / MS
Tālsarunu kods	+1 664

Montserrata (angļu: Montserrat, izrunā: /ˈmɒntsəræt/) ir neliela sala Karību reģiona austrumu daļā, kas veido daļu no Mazajām Antiļu salām un atrodas uz ziemeļiem no Gvadelupas un uz dienvidiem no Antigvas. Kopš 1632. gada tā ir britu aizjūras teritorija, saglabājot ciešas politiskas un administratīvas saites ar Apvienoto Karalisti. Salas platība ir aptuveni 102 km², un tās iedzīvotāju skaits pēc 2023. gada datiem tiek lēsts ap 5440 cilvēku – ievērojami mazāks nekā pirms 1997. gada, kad aktīvais Sufriērhilsa vulkāns izraisīja vienu no postošākajiem izvirdumiem reģiona jaunākajā vēsturē. Izvirdums iznīcināja galvaspilsētu Plimutu, piespieda lielāko daļu iedzīvotāju evakuēties un būtiski ietekmēja salas demogrāfiju, saimniecību un infrastruktūru. Montserrata joprojām tiek uzskatīta par aktīvu vulkānisma zonu, bet tajā pašā laikā tā ir pazīstama arī ar bagātīgu tropisko dabu, muzikālo mantojumu un kultūras saitēm ar īru diasporu, kas tai nopelnījusi iesauku “Karību smaragda sala”, atsaucoties gan uz dabas zaļumu, gan vēsturisko īru kolonistu klātbūtni. Monstserratas sala ir 16 km gara un 11 km plata ar 40 km garu krasta līniju. Pašreizējā de facto galvaspilsēta ir Breidsa. To apskalo Karību jūra un Atlantijas okeāns.

Vēsture

Montserrata tika atklāta 1493. gadā Kristofora Kolumba otrās ekspedīcijas laikā, un tā savu nosaukumu ieguva no Spānijas klostera Santamarija de Montserrata, kas atrodas Katalonijā. Tomēr 17. gadsimta sākumā salu kolonizēja angļu kolonisti, īpaši pēc 1632. gada, kad no Sentkricas salas ieradās britu pārvaldīti kolonisti, tostarp daudzi īru katoļi, kuri bija pakļauti diskriminācijai britu protestantu pārvaldītajās teritorijās. Īru klātbūtne uz salas bija tik nozīmīga, ka Montserrata vēlāk ieguva iesauku “Karību smaragda sala” (angļu: The Emerald Isle of the Caribbean). Neraugoties uz īslaicīgiem franču mēģinājumiem pārņemt varu, 1783. gadā briti nostiprināja savas pozīcijas līdz ar oficiālu aneksiju. Koloniālā laikmeta saimniecībā, līdz verdzības atcelšanai 1834. gadā, būtiska loma bija cukurniedru plantācijām un vergu darbam.

20. gadsimtā Montserratas iedzīvotāji pakāpeniski ieguva pašpārvaldes tiesības. 1960. gados tika pieņemta jauna konstitūcija, nodrošinot salas iedzīvotājiem plašākas tiesības uz vietējo pārvaldību. Montserrata iekļāvās arī Rietumindijas federācijā (1958–1962), taču pēc tās sabrukuma tā turpināja pastāvēt kā atsevišķa britu aizjūras teritorija. Tika izveidots vietējais parlaments un pārstāvniecības institūcijas, kas koordinē sadarbību ar Apvienoto Karalisti.

1995. gada jūlijā pēc gadsimtiem ilgas miera fāzes aktivizējās Sufriērhilsa vulkāns, izraisot ilgstošu vulkānisko aktivitāti, kas turpinās arī mūsdienās. Lielākā izvirduma fāze notika 1997. gada jūnijā, kad tika iznīcināta galvaspilsēta Plimuta, bet apmēram divas trešdaļas no salas iedzīvotājiem bija spiesti pamest savas mājas, daudzi no tiem migrēja uz Apvienoto Karalisti. Liela salas daļa, galvenokārt dienvidu teritorijas, drošības apsvērumu dēļ kļuva par aizliegto zonu. Vulkāna izvirdumi būtiski ietekmēja arī saimniecību, iznīcinot infrastruktūru, uzņēmumus un lauksaimniecības platības.

Pēc vulkāna krīzes Apvienotā Karaliste ievērojami pastiprināja savu klātbūtni un atbalstu Montserratai. Lielbritānijas valdība nodrošināja humāno palīdzību, infrastruktūras atjaunošanas finansējumu un atbalstīja jaunas galvaspilsētas izveidi Breidsā. Pašpārvaldes institūcijas tika pārstrukturētas, un kopš 2011. gada stājas spēkā jauna konstitūcija, kas nostiprina demokrātisko pārvaldību un garantē cilvēktiesības. Tomēr Montserrata joprojām ir tieši atkarīga no Apvienotās Karalistes gan finansiāli, gan ārpolitikas un aizsardzības jautājumos, bet tās iedzīvotāji ir arī Apvienotās Karalistes pilsoņi. Politiskās attiecības raksturo cieša sadarbība, vienlaikus saglabājot Montserratai ierobežotu autonomiju iekšpolitiskajos jautājumos.

Ģeogrāfija

Montserrata ir vulkāniska sala Karību jūras reģionā, kas pieder Mazajām Antiļu salām. Tās platība ir 102 km², un reljefu raksturo kalnains apvidus ar stāvām nogāzēm un dziļām gravām. Augstākais punkts uz salas ir Čanspīka (Chances Peak, 1050 m v.j.l.), kas atrodas Sufriērhilsa vulkāniskajā masīvā. Salas ziemeļu daļa ir ģeoloģiski stabilāka, bet dienvidu un centrālās daļas aptver aktīvas vai nesen aktīvas vulkāniskās zonas.

Montserratai raksturīgs tropu klimats, ko ietekmē ziemeļaustrumu pasāti. Vidējā gaisa temperatūra visu gadu svārstās no 24 °C līdz 30 °C, bet nokrišņi ir koncentrēti lietus sezonā no jūnija līdz novembrim, kas sakrīt ar Atlantijas viesuļvētru sezonu. Mitrais klimats veicina bagātīgu tropisko veģetāciju, it īpaši salas ziemeļdaļā.

Viena no ievērojamākajām Montserratas ģeogrāfiskajām iezīmēm ir Sufriērhilsa vulkāns, kas atrodas salas dienvidu daļā. Pēc ilgstoša klusuma perioda vulkāns aktivizējās 1995. gadā, izraisot regulārus pelnu un piroklastiskā materiāla izvirdumus. 1997. gada jūnijā notika īpaši postošs izvirdums, kura rezultātā tika iznīcināta galvaspilsēta Plimuta, bet plaša teritorija dienvidos kļuva par neapdzīvojamu slēgto zonu. Šī zona joprojām ir pakļauta stingrai uzraudzībai, un tajā atļauta ierobežota piekļuve zinātniskiem un drošības nolūkiem. Vulkāna darbību pastāvīgi uzrauga Montserratas vulkanoloģijas observatorija (Montserrat Volcano Observatory, MVO), kas sadarbojas ar starptautiskām pētniecības institūcijām, lai novērtētu riska līmeni un iedzīvotājiem sniegtu brīdinājumus.

Lai gan Montserratai nav ievērojamu derīgo izrakteņu, tās dabiskā vide (tropiskie meži, koraļļu rifi un piekrastes ekosistēmas) veido nozīmīgu ekoloģisko resursu bāzi. Lielākā daļa lauksaimniecības aktivitāšu un cilvēku apmetņu šobrīd koncentrējas salas ziemeļos, kur vide tiek aktīvi aizsargāta. Montserrata ir izveidojusi vairākas aizsargājamas dabas teritorijas, tostarp Centrhilsa mežu rezervātu, kas ir svarīgs endemiskajām un apdraudētajām sugām, piemēram, Montserratas vālodzei (Icterus oberi) un Antiļu vardei (Eleutherodactylus johnstonei). Piekrastē sastopami koraļļu rifi un mangrovju meži, kas tiek aizsargāti gan no klimata pārmaiņu, gan cilvēku darbības izraisītiem apdraudējumiem. Vides pārvaldību koordinē Montserratas Vides aizsardzības departaments sadarbībā ar Apvienotās Karalistes un reģionālajiem partneriem, īpaši uzsverot ilgtspējīgas attīstības principus un adaptāciju klimata pārmaiņām.

Sports

Sports sabiedrības dzīvē Montserratā ieņem nozīmīgu vietu, un, neskatoties uz salas nelielo iedzīvotāju skaitu un ierobežotajām iespējām pēc vulkāna izvirduma 1997. gadā, vietējā sporta attīstība ir saglabājusies. Futbols ir vispopulārākais sporta veids, kam seko krikets, vieglatlētika un basketbols.

Montserratas Futbola asociāciju (Montserrat Football Association, MFA) dibināja 1994. gadā. Tā kopš 1996. gada ir FIFA un CONCACAF biedre. Montserratas futbola izlase ir piedalījusies vairākās starptautiskās kvalifikācijas sacensībās, tostarp FIFA Pasaules kausa priekšsacīkstēs, lai gan tai reti izdevies izcīnīt uzvaras. 2002. gadā Montserrata piedalījās tā dēvētajā "Pasaules sliktākās komandas mačā" pret Butānu, ko FIFA organizēja kā alternatīvu finālturnīram. Pēc 1997. gada vulkāna izvirduma daudzi sporta laukumi tika iznīcināti vai kļuva nepieejami, tāpēc futbolisti bieži trenējās ārvalstīs, īpaši Lielbritānijā, kur dzīvo ievērojama Montserratas iedzīvotāju diaspora. Neskatoties uz izaicinājumiem, salā ir atjaunots Blake’s Football Ground, kas ir galvenais stadions, kur norisinās vietējās un starptautiskās spēles.

Kriketam Montserratā ir ciešas saiknes ar plašāku angļu-karību kriketa kultūru. Salas spēlētāji ir daļa no Aizvēja salu kriketa komandas, kas pārstāv vairākas Mazo Antiļu salas Rietumindijas kriketa sacensībās. Krikets tiek spēlēts gan amatieru, gan skolu līmenī.

Montserratas sportisti piedalās arī vieglatlētikas sacensībās, tostarp reģionālā līmenī, piemēram, Karību jūras reģiona junioru čempionātos (CARIFTA Games). Vieglatlētika ir attīstīta skolu programmās, un daudzi jaunie sportisti saņem stipendijas tālākai izglītībai un sportiskajai attīstībai ārvalstīs. Basketbols, volejbols un galda teniss tiek spēlēti galvenokārt amatieru līmenī, bieži vien skolu un sabiedrisko pasākumu ietvaros. Pateicoties Apvienotās Karalistes un reģionālo organizāciju atbalstam, pēdējos gados tiek attīstīta arī sporta infrastruktūra, tai skaitā jauni sporta centri un sporta nodarbības bērniem un jauniešiem.

Montserrata Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā ir reģistrēta kā daļa no Britu aizjūras teritorijām, taču pašai Montserratai nav atsevišķa olimpiskā komiteja, līdz ar to tās sportisti starptautiskajās spēlēs, ja kvalificējas, parasti pārstāv Apvienoto Karalisti. Sportam Montserratā ir arī sociāla funkcija, jo tas veicina kopienas saliedētību, jauniešu iesaisti un veselīgu dzīvesveidu, kā arī sniedz iespēju salas identitātes saglabāšanai un reprezentācijai pasaulē.

Atsauces

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Montserrata.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)